Skatīt lielāku karti
Nommeveski ūdenskritums nemaz tik viegli neatradās. Blakus tam kartē iezīmēti vēl divi, tomēr tikai ši viens var pretendēt uz ūdenskrituma nosaukumu šādā ceļojumā.
Ok, nobraucām pietiekošu laiku, lai atrastu to vienīgo. Bija vērts? Bija. Atradām pat fosilizētu gliemežvāku, ko mūsu Dabas muzeja vecākais pētnieks Ivars Zupiņš klasificēja kā atbilstošu ģintij Murchisonia. Iespējams ap 400-450 milj.gadu vecs!
Vienu otru varbūt te varētu traucēt izbijušas elektrostacijas ūdens novadu betona tilti. Iespējams. Tomēr, jāmāk paņemt to skaisto, ko te dod pati daba.
Braucam tālāk. Mūsu uzdevumos bija apsekot Jumindas un Parispea pussalas.
Pie Tapurlas iespējams uzkāpt skattornī, kuru padomju laikos droši vien izmantoja robežsargi. Tomēr skats visapkārt nelikās aizraujošs. Varbūt te var atgriesties ekstrēmākos laikapstākļos vai kaut saullēkta vai saulrieta laikā?
Paceļam no skatutorņa uz raga galu, kartē iezīmēta skata vieta. Nu jā, nu jā- var piebraukt pie paša krasta un redzēt šādu skatu-
Saule taisās uz rietu, bet līdz otra raga galam nav pat stundas brauciens bez steigas.. Braucam meklēt naktsvietu.
Parispea pussalas galā ir viltīgs pagrieziens pa labi, kuram nevajadzētu pabraukt garām naktsvietas meklētājiem. Šo kļūdu izdarījām mēs un pazaudējām savu pusstundu vietas meklējumos tur, kur tās nav. Tomēr..- viss beidzās ar kārtējo burvīgo bezmaksas kempingu.-
Skatīt lielāku karti
No rīta var veikt diezgan pagaru pastaigu pa tievu, izstieptu pussalas noslēguma ragu. Tiem, kuriem patīk smalkas krāsu attiecības dabas sīkformās, te ir ko izbaudīt!
Burvīga vieta un burvīga atpūta!-
Priekšā jauna ceļojumu diena. Pilna nezināmo.
